Digitālās ierīces un tiešsaistes vide ir neatņemama mūsdienu dzīves daļa. Tomēr arvien biežāk tiek novērots, ka cilvēkiem kļūst grūtāk koncentrēties, pārslēgt uzmanību un uzturēt ilgstošu koncentrēšanos. Šīs pazīmes bieži atgādina uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumus (UDHT; angļu val.: ADHD – Attention Deficit Hyperactivity Disorder), taču ne vienmēr nozīmē klīnisku diagnozi. Bieži šīs grūtības rodas uzvedības un vides faktoru ietekmē, īpaši digitālajā laikmetā.

Digitālā uzmanības fragmentācija – kas tā ir un kā tā ietekmē mūsu uzmanību?

Mūsdienu digitālā vide – viedtālruņi, sociālie tīkli, tiešsaistes paziņojumi – arvien biežāk tiek saistīta ar uzmanības traucējumiem līdzīgiem simptomiem, pat ja cilvēkam nav oficiāli diagnosticēti uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi (UDHT/ADHD) (Kushlev et al., 2016)

 Kā digitālā vide ietekmē mūsu uzmanību?

Ikdienā mūsu smadzenes tiek pakļautas pastāvīgai informācijas plūsmai – paziņojumiem, sociāliem tīkliem, e-pastiem un citiem stimulu avotiem. Tas liek smadzenēm nepārtraukti pārslēgt uzmanību no viena uzdevuma uz citu, samazinot spēju koncentrēties uz vienu lietu ilgākā laika posmā.

Šādas vides ietekmē:

• samazinās uzmanības noturība – kļūst grūtāk ilgstoši koncentrēties uz vienu uzdevumu;
• pieaug nemiers un nepacietība – smadzenes pierod pie tūlītēja apbalvojuma un zūd tolerance pret garlaicību;
• pasliktinās atmiņa un informācijas apstrāde – biežā uzmanības pārslēgšana mazina spēju dziļi iegaumēt vai apdomāt;
• vājinās pašregulācija – grūtāk kontrolēt impulsus un atlikt tūlītēju apmierinājumu;
• palielinās kognitīvais nogurums – prāts ātrāk pārpūlas un jūt pārslogotību.

Šo parādību dēvē arī par digitālo uzmanības fragmentāciju (angl. digital attention fragmentation) – tā ietekmē ikvienu, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai profesijas.