Pati par sevi kauna izjūta nav nekas slikts.Kauns ir normāla, dabiska un patiesībā vajadzīga cilvēka emocija.
- Kauns ir emocija, kas ļauj mums būt cilvēciskiem.
- Kauns parāda mūsu limitus.
- Kauna izjūta uztur cilvēciskās robežas, ļaujot mums apzināties, ka mēs drīkstam pieļaut kļūdas un ka mums ir nepieciešama palīdzība.
- Kauna izjūta mums liek apzināties, ka mēs neesam Dievi.
- Veselīgs kauns ir psiholoģiskais pamats mūsu realitātes, pazemības un cilvēcīguma izjūtai.
Tomēr kauns kā veselīga cilvēka emocija var pārvērsties par cilvēka pamata stāvokli un raksturot cilvēka esamību, šis kauna stāvoklis pilnībā pārņem visu cilvēka identitāti.
Kauns kā cilvēka iekšējā identitātes izjūta nozīmē, ka persona tic, ka viņa ir nepilnvērtīga, kļūdaina, ka viņa kā cilvēks ir defektīva. Kad kauns tiek pārvērsts pamata identitātes izjūtā, tas kļūst toksisks un necilvēcīgs.
Toksiska kauna izjūta ir nepanesama un tāpēc, lai to varētu izturēt ir nepieciešams aizsegs, viltus “es”.
Tā kā cilvēkam ir izjūta, ka viņa īstais “es” ir defektīvs un kļūdains, viņam ir vajadzīga “viltus” personība, kura nav defektīva, bojāta un kļūdaina.
Kad cilvēks kļūst par viltus “es”, viltus personību, psiholoģiski viņš it kā “nomirst”, psiholoģiskā līmenī viņš gluži vienkārši beidz pastāvēt. Būt par viltus “es” nozīmē it kā pārstāt būt par īstu cilvēcisku būtni, kura varētu just un kurai varētu būt emocijas.
Šis viltus sevis veidošanas process ir tas ko Alise Millere (Alice Miller) sauc par “dvēseles slepkavību”. Un caur šo viltus “es”, šo izmainīto personības struktūru, cilvēks vai nu cenšas būt pārāks, pārcilvēcīgs, vai arī viņš cenšas būt necilvēcīgs, kaut kas, kas ir zemāks par cilvēku.
Toksisks kauns ir būtiskākais vardarbības pieredzes rezultāts, tā ir iemācīta vardarbības pieredze. Toksisks kauns ir pamats lielākai daļai psihisku saslimšanu, tas ir kodols cilvēka emocionālai saslimšanai.
Kauns ir afekts (emocionāls stāvoklis), kas ir cēlonis daudziem kompleksiem un traucējošiem cilvēka iekšējiem stāvokļiem: depresija, atsvešinātība, nepārliecinātība un sevis apšaubīšana, izolēšanās, vientulība, paranoīdi un šizoīdi fenomeni, kompulsīvi traucējumi, personības, identitātes šķelšanās, jeb disociācija, perfekcionisms, dziļa mazvērtības, nepiemērotības vai neveiksmes izjūta, robežstāvokļa traucējumi, narcistiski personības traucējumi.
– Gershen Kaufman
Toksisks kauns tik ļoti grauj autentiska un patiesas identitātes funkcionēšanu, ka skaidri redzami kauna sindromi attīstās no nepatiesiem savas identitātes un personības aizsegiem. Katram sindromam ir raksturīgas pazīmes.Toksisks kauns ir neirožu, personības traucējumu, politiskās vardarbības, kara un noziedzības pamatā.
References:
Erikson, Erik H. Childhood and Society. New York: W. W. Norton.
Kaufman, Gershen. Shame: The Power of Caring. Cambridge, Massachu setts: Schenkman Books.
Miller, Alice. Pictures of Childhood. Toronto: Collins Publishers.
