Nav skaidri noteikta iemesla, kādēļ personai attīstās RPT. RPT tiek biežāk diagnosticēti sievietēm kā vīriešiem (1). Lai gan šie personības traucējumi var būt sastopami cilvēkiem ar visdažādāko dzīves pieredzi, lielākā daļa pētnieku tomēr uzskata, ka RPT izraisa tāda faktoru kombinācija kā traumatiska bērnības un pusaudžu gadu pieredze, ģenētiskie un neirobioloģiski faktori (6).
Ja Tu jau piedzīvo kādus no RPT simptomiem, tad stresa pilni apstākļi un krīzes situācijas var būtiksi pasliktināt Tavu veselības stāvokli.
Kādā veidā bērnības pieredze var izraisīt robežstāvokļa personības traucējumus (RPT)?
Nav skaidrs, kas izraisa RPT, tomēr, ja Tev tiek piemērota šī diagnoze, Tu visdrīzāk esi piedzīvojis ļoti smagu un traumatisku pieredzi savā bērnībā, kā piemēram:
- hroniskas bailes un ciešanas
- nestabilu ģimenes situāciju, piemēram, dzīvošana kopā ar vecāku, kurš ir alkoholiķis vai, kuram ir psihiska rakstura grūtības
- seksuāla vai fiziska vardarbība
- nolaidība
- vecāka zaudēšana.
Ja Tev ir bijusi šāda veida smaga bērnības pieredze, Tev iespējams ir izstrādājušās noteikta veida pārliecības par to, kā cilvēki domā un kā veidojas attiecības, rezultātā Tu esi izstrādājis noteikta veida stratēģijas, kā rīkoties noteiktās dzīves situācijās. Tomēr Tavā dzīvē kā pieaugušam, šīs stratēģijas nepalīdz. Tu iespējams vēljoprojām cīnies ar tādām izjūtām, kā dusmas, bailes vai skumjas (6; 7).
Kad mani kāds pieviļ, tas tikai pastiprina manu pārliecību, ka pasaule ir pilna ar sliktiem cilvēkiem, kuri nekad neizturēsies pret mani labi, tāpat, kā mani vecāki neizturējās pret mani labi.
Vai bērnie un pusaudžiem var būt RPT?
Bērniem un pusaudžiem ir ļoti grūti diagnosticēt RPT, jo personība augšanas procesā vēljoprojām attistās un pilnveidojas. Tomēr psihiatrs var diagnsoticēt RPT pusaudžu vecumā, ja viņš ir pārliecināts, ka Tavi simptomi ir bijuši pietiekoši ilgu laiku un tiem nevar būt cita izskaidrojuma.
Vai robežstāvokļa personības traucējumi (RPT) var būt ģenētiski iedzimti?
RPT varētu būt ģenētiski noteikts, jo, ja kādam Tavā ģimenē ir kādas psihiska rakstura saslimšanas, pastāv lielāka iespēja, ka arī Tu varētu saņemt šādu diagnozi (8).
Tomēr būtiski ņemt vērā, ka lielākā daļa cilvēku uzaug kopā ar vienu vai abiem bioloģiskajiem vecākiem, tādēļ ir grūti noteikt, vai tādi RPT simptomi kā grūtības starppersonu attiecībā vai nespēja regulēt savas spēcīgās emocijas – ir mantoti no Taviem vecākiem vai arī Tu šāda veida uzvedību esi iemācījies to novērojot ikdienas dzīvē. Bērniem ir tendence mācīties uzvedību vērojot cilvēkus sev apkārt, tāpēc, ja Tu es uzaudzis kopā ar vecāku, kuram ir RPT, Tu, iespējams, esi iemācījies uzvesties un reaģēt uz savām emocijām veidā, kas Tev nepalīdz (6)
Neviens man neiemācīja regulēt savas emocijas. Es redzēju, kā mani vecāki un ģimenes locekļi pastāvīgi reaģē nekontrolēt veidā un es domāju, ka tas ir normāli.
Lai gan šie faktori var palielināt risku, tas nenozīmē, ka personai noteikti attīstīsies RPT. Tāpat, cilvēkiem bez šiem riska faktoriem, dzīves laikā var attīstīties RPT.
References:
(1) National Institute for Health and Clinical Excellence. Borderline Personality Disorder:Treatment and Management.The National Clinical Guideline Number 78. London: Royal College of Psychiatrists; 2009, para 2.3.1.
(6) Royal College of Psychiatrists. Personality Disorder. www.rcpsych.ac.uk/ healthadvice/problemsdisorders/personalitydisorder.aspx
(7) National Institute for Health and Clinical Excellence. Borderline Personality Disorder:Treatment and Management.The National Clinical Guideline Number 78. London: Royal College of Psychiatrists; 2009, para 2.4.4.
(8) Torgersen, S., Lygren, S., Oien, P.A., Skre, I., Onstad, S., Edvardsen, J., Tambs, K., Kringlen, E.(2000). A twin study of personality disorders. Comprehensive psychiatry, 41(6), 416-425.
