Post thumbnail

Robežstāvokļa personības traucējumi (RPT) ir viens no “personības traucējumu” veidiem. Personības traucējumi ir psihisko traucējumu veids, kur Tavas attieksmes, pārliecības un rīcība, rada ilgtermiņa grūtības Tavā ikdienas dzīvē. RPT varētu raksturot kā nepārtrauktu cīņu ar emocijām, gluži kā braucot pa “amerikāņu kalniņiem”, cilvēki ar RPT piedzīvo pēkšņas garastāvokļa maiņas un ir tendēti saredzēt apkārt notiekošo galējībās, kā “viss ir slikti” vai “viss ir labi”, tādējādi var strauji mainīties intereses un vērtības, kā arī uzskati par apkārtējiem cilvēkiem. Persona, kura tiek uzskatīta par draugu vienā dienā, nākamjā var tikt saredzēta kā ienaidnieks. Šāda veida straujas pārmaiņas savās izjūtās var izraisīt intensīvas un nestabilas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem (1).


Ko nozīmē “robežstāvoklis”?

Jēdziens “robežstāvokļa personības traucējumi” ir radies, jo senāk ārsti uzskatīja, ka persona var atrasties it kā uz robežas starp psihozi un nerotiskiem traucējumiem (agrāk šādi izdalīja visus pārējos psihiskos traucējumus). Mūsdienās psihiskās veselības aprūpes speciālisti par psihiskiem traucējumiem vairs nerunā šādā attiecībā, līdz ar to varētu būt grūti izprast RPT diagnozi (3).

Šī iemesla dēļ, var tikt dota priekšroka tāda jēdziena lietojumam kā emocionāli nestabilas personības traucējums (ENPT), uzskatot, ka tas daudz precīzāk atspoguļo pieredzi ar ko saskaras persona ar šādu diagnozi. Abi minētie jēdzieni (RPT un ENPT), raksturo vienu un to pašu psihisku traucējumu – tā ir Tava izvēle, kuru no tiem vēlies lietot, tomēr ņem vērā, ka tavs ārsts var lietot abus (4).



Kādi ir robežstāvokļa personības traucējumu (RPT) simptomi?

Katrs var izjust robežstāvokļa personības traucējumus atšķirīgi. Ja Tev ir RPT, Tu iespējams izjūti grūtības šādās sfērās (2):

  • Tu jūties ļoti noraizējies, ka citi varētu Tevi pamest un centies darīt visu iespējamo, lai tā nenotiktu, (piemēram, Tu vari strauji uzsākt intīmas (fiziskas un emocionālas) attiecības vai pēkšņi pārtraukt komunikāciju, pieņemot, ka tiksi pamests).

  • Tu izjūti ļoti spēcīgas emocijas, kas ilgst no dažām stundām līdz vairākām dienām un var mainīties ļoti pēkšņi (piemēram, Tu vari justies ļoti laimīgs un pašpārliecināts no rīta, bet ļoti nelaimīgs un skumjš vakarā).

  • Tev nav spēcīga un stabila savas identitātes izjūta (sajūta par to, kas Tu esi, par savu lomu pasaulē) un tas var mainīties atkarībā no cilvēkiem ar kuriem, Tu esi kopā.

  • Tev sagādā grūtības veidot un uzturēt stabilas attiecības ar ģimeni, draugiem un romantiskiem partneriem, parasti svārstoties no izteiktas tuvības un mīlestības (idealizācija) līdz izteiktai nepatikai un dusmām (devalvācija).

  • Tu bieži rīkojies impulsīvi un bīstami, kas kaitē Tavai emocionālajai un fiziskajai veselībai (kā piemēram, pārmērīga naudas tērēšana, nedrošas seksuālās attiecības, pārēšanās epizodes, pārmērīga alkohola un narkotisko vielu lietošana un bezatbildīga auto vadīšana).
    Ņem vērā: Ja šāda veida uzvedība parādās galvenokārt pie pacilāta garastāvokļa un paaugstinātas enerģijas, tā var vairāk liecināt par garastāvokļa traucējumiem nevis robežstāvokļa personības traucējumiem.

  • Tev ir pašnāvības domas un pašdestruktīva uzvedība (piemēram, sevis apzināta ievainošana).

  • Tu bieži jūties vientuļš un “iekšēji iztukšots”.

  • Tu nereti kļūsti ļoti dusmīgs un Tev ir grūtības kontrolēt savas dusmas.

  • Tev ir grūtības uzticēties, ko dažkārt pavada iracionālas domas un bailes par citu cilvēku nodomiem.

Ne visi, kuriem ir RPT, piedzīvo visus minētos simptomus. Iespējams, Tu piedzīvo tikai dažas no pazīmēm, bet citiem tās var būt vairākas. Simptomus var izraisīt šķietami parasti notikumi; piemēram, persona ar robežstāvokļa personības traucējumiem var kļūt dusmīga un satraukta par šķietami mazsvarīgiem šķiršanās brīžiem ar tuviem cilvēkiem – darba komandējumi vai ikdienas plānu izmaiņas. Simptomu smagums un biežums, kā arī to ilgums ir atkarīgs no katras personas individuāli.

Šķiet [Man] viss šajā pasaulē sāp vairāk nekā visiem pārējiem. “Biezā āda”, kurai man vajadzētu būt, man vienkārši nav.




KAS IZRAISA ROBEŽSTĀVOKĻA PERSONĪBAS TRAUCĒJUMUS (RPT)?

VAI MAN IR SLIKTA PERSONĪBA?

KĀ IR DZĪVOT AR ROBEŽSTĀVOKĻA PERSONĪBAS TRAUCĒJUMIEM (RPT)?

VAI MANA DIAGNOZE VARĒTU BŪT KĻUDAINA

KĀ ES VARU SEV PRAKTISKI PALĪDZĒT TIKT GALĀ AR SPĒCĪGĀM EMOCIJĀM?

KĀDA VEIDA ĀRSTĒŠANA VAR PALĪDZĒT ROBEŽSTĀVOKĻA PERSONĪBAS TRAUCĒJUMIEM (RPT)?



References:

(1) National Institute for Health and Clinical Excellence. Borderline Personality Disorder:Treatment and Management.The National Clinical Guideline Number 78. London: Royal College of Psychiatrists; 2009, para 2.3.1.

(2) World Health Organisation. The ICD-10 Classification of Mental and Behavioural Disorders Clinical descriptions and diagnostic guidelines F60.3. http://apps.who.int/classifications/icd10/browse/2016/en#/F60.3

(3) NHS Choices. Borderline Personality Disorder. www.nhs.uk/conditions/ borderline-personality- disorder/Pages/Introduction.aspx (Accessed 30th May 2017)

(4) National Institute for Health and Clinical Excellence. Borderline Personality Disorder:Treatment and Management.The National Clinical Guideline Number 78. London: Royal College of Psychiatrists; 2009, para 4.3.3.

Categories:

Tags:

 Mental Talk 2020 © Visas tiesības aizsargātas