Ja Tev ir uzstādīta robežstāvokļa personības traucējumu (RPT) diagnoze, ir saprotami, ka Tev varētu būt izjūta, ka kāds ir pateicis, ka Tu esi ir kaut kas “nepareizs”. Tomēr RPT nenozīmē, ka Tev ir slikta personība.

Mums visiem ir labas un sliktas personības iezīmes, un mums visiem ir izjūtas un uzvedība, kas dažkārt var būt noderīga, bet citreiz radīt grūtības. Piemēram, ja Tu labi spēj koncentrēties uzdevumam spriedzes apstākļos, Tu visdrīzāk būsi veiksmīgs eksāmenos, bet Tev varētu sagādāt grūtības veikt ilgtermiņa projektus. Tomēr, ja Tu piedzīvo RPT, dažas Tavas izjūtas un uzvedību var būt tik grūti regulēt, ka tas Tev traucē dzīvot pilnvertīgi. RPT ārstēšana var palīdzēt Tev noteikt, kuri domāšanas un uzvedības modeļi Tev ir noderīgi un kuri nav.

Kad man uzstādīja diagnozi, es jutos tā, ka man tiek teikts, ka mana personība ir bojāta. Tomēr ar laiku un apkārtējo atbalstu [Es spēju saskatīt], ka mana personība vēljoprojām ir mana un tā nav bojāta.

Kā lai es zinu, vai man ir RPT?

RPT Tev var diagnosticēt vienīgi psihiatrs – bet ne ģimenes ārsts. Tu vari runāt ar ģimenes ārstu par savu psihisko veselību un, ja viņam rodas aizdomas, ka Tev varētu būt RPT, viņš Tevi nosūtīs pie psihiatra. Psihiatrs izvērtēs, vai Tev uzstādīt robežstāvokļa personības traucējumu diagnozi balstoties sekojošās vadlīnijās:

• Starptaustiskais slimību klasifikātors (SSK-10), ko izveidoja Pasaules Veselības organizācija (PVO).
• Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata, piektais izdevums (Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders, 5th edition – DSM-5), ko izveidoja Amerikas Psihiatrijas asociācija (APA).

Šīs vadlīnijas nosaka, kādi simptomi psihiatram būtu jāņem vērā. Rūpīga medicīniskā izmeklēšana var tikt veikta, lai izslēgtu citus iespējamos simpomu cēloņus. Psihiatrs Tev jautās, kā Tu jūties, viņš var jautāt par Tavu dzīves vēsturi kā arī personīgo un ģimenes medicīnisko vēsturi, tai skaitā psihiskām saslimšanām ģimenē. Lai labāk izprastu Tavu stāvokli, ārsts, iespējams, vēlēsies arī runāt ar kādu no Tev tuviem cilvēkiem (5). Visa šī informācija var palīdzēt pielāgot Tev labāko ārstēšanas metodi.

Pēc sākotnējā šoka pārvarēšanas, diagnozes uzstādīšana patiesībā bija kā svētība, jo tagad es zinu, kas man jādara, lai uzlabotu savu stāvokli.

References:

(5) Word Health Organisation. The ICD-10 Classification of Mental and Behavioural Disorders Clinical descriptions and diagnostic guidelines. http:// www.who.int/classifications/icd/en/bluebook.pdf, pp156